2016.gada trešajā ceturksnī vidējā alga Latvijā (pirms nodokļu nomaksas) bija 847 eiro jeb tikai par 18 eiro vairāk nekā 2015. gada trešajā ceturksnī.
Latvijas iedzīvotāju ienākumi palielinās arvien lēnāk. Gada griezumā vidējā alga šī gada trešajā ceturksnī pieauga par 2,2%, un šāds pieauguma temps ir daudz lēnāks nekā pirmajā pusgadā, kad algas palielinājās par 4,6% un pagājušajā gadā, kad šis kāpums bija 7-9%.
Tādējādi Latvija zaudē savu konkurētspēju reģionālajā darba tirgū. Kamēr Latvijā algas pieauga par nenozīmīgajiem 2,2%, Igaunijā tās piedzīvoja 7,1%, bet Lietuvā - 7,9% strauju kāpumu. Rezultātā, igauņi ir vēl vairāk attālinājušies no Latvijas iedzīvotājiem, savukārt lietuvieši, gluži otrādi, tuvinājušies: Baltijas valstīs vislielākā bruto alga šī gada trešajā ceturksnī bija Igaunijā - 1119 eiro, Latvijā tie bija 847, bet Lietuvā - 793 eiro.
Var atzīmēt arī faktu, ka mazajos uzņēmumos algas palielinājās daudz lēnāk nekā lielajos, kur šis pieaugums saglabājās 6% līmenī. Par šādu starpību var pateikties pelēkās ekonomikas zonai: jo mazāks uzņēmums, jo vairāk tā viņu skar.
Latvijā algas pieauguma tempu palēnināšanās ir vistiešākajā veidā saistīta ar stagnējošo ekonomiku. Latvijas ekonomisko attīstību lielā mērā ietekmē valstī valdošā nenoteiktība un tai līdzi nākošais pesimisms, kas savukārt ir saistīts ar kavēšanos Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē. Īpaši izteikti minētais process ir vērojams būvniecības nozarē, kur nodarbināto skaits ir samazinājies par 8 tūkstošiem jeb 11%, un tās ir tiešās nepietiekami ātrās ES fondu līdzekļu apguves sekas. Šobrīd vēl nodarbināto būvniecības speciālistu algas šī gada trešajā ceturksnī pieauga vien par 0,6% (1. ceturksnī +7,6%, 2. ceturksnī +3,2%).
Arī transporta nozarē ir iezīmējusies nodarbināto skaita un algu (-1,5%) samazināšanās tendence, ko daļēji to var skaidrot ar Krievijas tranzīta plūsmu pārorientēšanu no Baltijas valstu uz Krievijas ostām.
Nākamgad Latvijas ekonomikā no ES fondiem ieplūdīs aptuveni 700 miljoni eiro, kas automātiski nozīmē investīciju apjoma palielināšanos. Būvspeciālisti atkal kļūs pieprasītāki, un tas veicinās gan nodarbināto skaita, gan arī algu pieaugumu.
Savukārt transporta nozarei nākamais gads, visticamāk, pārmaiņas nenesīs. Atrast partnerus, kas palīdzētu aizstāt Krievijas tranzītu, nav nekāds vieglais uzdevums. Tādēļ transporta nozarē gan nodarbināto skaits, gan arī algas, visticamāk, turpinās samazināties.