Šī gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir nedaudz palielinājies no 9,8% līdz 10,3%.
Absolūtajos skaitļos: gada laikā valstī ir kļuvis par vienu tūkstoti bezdarbnieku vairāk, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni - par 3,5 tūkstošiem.
Gandrīz puse Latvijas bezdarbnieku (45,5%) ir cilvēki, kuri nav spējuši atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk. Pat vairāk: ilgstošo bezdarbnieku skaits arvien pieaug - gada laikā to īpatsvars ir palielinājies par 1,8 procentpunktiem.
Jauniešu vidū (15 līdz 24 gadi) bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 15% un tagad tas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada, taču par par veseliem 4 procentpunktiem zemāks nekā 2015. gada ceturtajā ceturksnī. Ir skaidrs, ka zemāks bezdarba līmenis jauniešu vidū ir saistīts ar mazāku jauniešu skaitu. Šobrīd darba tirgū ienāk cilvēki, kuri pasaulē nāca pagājušā gadsimta 90. gados, kad dzimstība Latvijā bija sasniegusi savu 20. gadsimta otrās puses zemāki atzīmi.
Kas attiecas uz tiem laimīgajiem, kuri šī gada pirmajā ceturksnī regulāri soļoja uz darbu, to skaits ir 889,2 tūkstoši (jeb 61% no iedzīvotāju skaita). Šis skaitlis ir izrādījies par 1,3 procentpunktiem lielāks nekā pirms gada, taču par 0,4 procentpunktiem mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī.
Nodarbināto jauniešu skaits (vecumā grupā no 15 līdz 24 gadiem) ir 34,2% jeb par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.
Nozares uzrāda diezgan raibu nodarbinātības dinamiku. Runājot par lielajām nozarēm, nodarbinātības kāpums ir vērojams apstrādes rūpniecībā, savukārt kritums - būvniecības nozarē. Transporta un tirdzniecības jomā izmaiņas nav daudz lielākas par nulli.
Ekonomiskās izaugsmes tempi ir palēninājušies, tādēļ arī darba tirgus iesildās lēnāk. Ir paredzams, ka darba meklētāju īpatsvars nākamajos šī gada ceturkšņos tomēr samazināsies. Taču tas notiks ne tik daudz jauno radīto darbavietu dēļ, bet gan tāpēc, ka samazināsies iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā.
Tiek prognozēts, ka vidējais darba meklētāju īpatsvars gada griezumā paliks 9-10% robežās, savukārt jauno darbavietu piedāvājums būs gandrīz nulles līmenī. Šis apstāklis varētu būt saistīts gan ar to, ka darba devējiem kļūst arvien grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus, gan arī ar to, ka uzņēmēji nav īpaši pārliecināti par pieprasījuma pieaugumu nākotnē.
Tādēļ darba devēji izvēlas palielināt algas jau esošajiem darbiniekiem vai arī iegulda līdzekļus jaunā aprīkojumā, kas spēs optimizēt visus procesus un ļaus ietaupīt uz papildu darbavietu izveides. Savukārt ražošanas jaudu palielināšana lielākajai daļai uzņēmumu šobrīd vispār nav nekāda prioritāte, tādēļ nepastāv arī pieprasījums pēc papildu darbaspēka.
